Fakts, ka kaķis uzmācīgā centībā visu nakti mēģināja gulēt man UZ galvas ( nevis blakām, kā ierasts) stiprina manu pārliecību, ka kaķi jūt saimnieka fiziskās sāpes. Sorry Rūdi, bet Ibumetīns tevi tomēr pārspēj.

Es neklausos, ko par mani saka citi, jo, piemēram, podam un dakšiņai ir pilnīgi dažādi viedokļi, vienam es esmu devējs, otram - tikai rīma :))

Šitik garlaicīgās un bezdarbīgās dienās pat ķēpīgas problēmas sagādā prieku. Man bija aktīvi ko darīt veselas 2 stundas. Nu varu atsākt garlaikoties un vīlēt nagus :p

Viens, divi, viens, divi...
Sekojam šaurajai zilajai līnijai...
Viens, divi...
Sekojam līnijai...
Viens, divi...
Ieelpa, izelpa...
Viens, divi...
Ūdens burbuļi gar acīm...
Viens, divi...
Šoreiz ir vēsāks kā parasti...
Viens, divi...
Vai varbūt duša karstāka...
Viens, divi...
Sekojam zilajai līnija...
Viens, divi...
Acis neizturami miedzas ciet...
Viens, divi...
Līnija vairs knapi samanāma starp šaurajā plakstu spraugām...
Viens, divi...
Mosties...
Viens, divi...
Sekojam zilajai līnijai...
Viens, divi...
Metru pa metram...
Viens, divi...
Tālu tā varētu sekot...
Viens, divi...
Ilgi...
Viens, divi...
Gribētos mūžīgi...
Viens...
Kā sitiens pa pakrūti apraujās zilā līnija...
Tas nozīmē atgriezties...
Laikam jau nevar sekot mūžīgi...
Griežamies atpakaļ...
Viens, divi...
Sekojam šaurajai zilajai līnijai...
Viens, divi...
Ieelpa, izelpa...
Viens, divi...
Sekojam zilajai līnijai...

Uzsniga sniegs un atnāca pirmais Ziemīšu apsveikums! Paldies čaklajam cibiņam par sveicieniem!

Pirmdiena - sagribēju seksīgi sarkanu kleitu
Otrdiena - nopirku seksīgi sarkanu kleitu, lai gan nebija pārliecības, ka būs kur tādu vilkt.
Trešdiena - uzzināju par pasākumu janvārī, kurā man tieši laikā būtu seksīgi sarkana kleita.
Ceturtdien - sāku meklēt kurpes, kas būtu pieskaņotas seksīgi sarkanai kleitai.
Uzdevums līdz decembra beigām - atrast puisi, ar ko kopā doties uz Latino stila ballīti, kurā vilkšu seksīgi sarkano kleitu.

Hmm - varbūt ka izdosies, jo visādi citādi izskatās, ka liktens, kaut ar nedaudz, bet tomēr pasācis glaudīt mani pa spalvai.

Vai man ir vajadzīga koši ugunssarkana, izaicinoša, seksīga kleita? Nē , vispār jau nav. Tikpat nebūs kur vilkt. A bet gribās taču!

No šīsdienas 16.44 varu sākt gaidīt sekas pagājšnedēļas muļķīgajam izgājienam. Dzīvosim - redzēsim, ja? A vispār man ir toč bail. Nu kas mani dīdja!?

Kārlis: Tev atkal jauna matu krāsa!
Es: ?! Man šitā ir jau 3 nedēļas!
K: Nu tad es tevi 3 nedēlas neesu redzējis.
(Kārlis pie mums nodaļā iegriežas kā minimums katru otro dienu)
E: Un kuru matu krāsu tad tu redzēji pēdējo?
K: Nu pēc zilās tev bija tie sarkanie.
E: šitie jau ir tie paši sarkanīgie.
K: Āāā... nu var jau būt...
E: Un kad man vispār ir bijuši ZILI?!

Un tikai pasaki vēl, ka vīrieši tādus sīkumus kā matu krāsu nepamanot...

Pilnā sparā rit mēneša pretīgākā nedēļa. Ne vien tas, ka kļūdu statistiku vākt ir nejēgā garlaicīgi, bet sajūta pretīga. Diez cik mēnešiem būs jāpaiet, lai es spētu pierast, ka daru darbu, dēļ kura kolēģēm atvilks no algas. Nu labi - no bonusiem, but still... Bāc- es neesmu vainīga, ka daža laba nespēj ielāgot elementāras lietas un ievērot nelielu piesardzību strādājot. Tās pašas kļūdas atkal un atkal. Un ja es vēl paskatītos uz termiņiem!!! Garstāvoklis pazeminās apgriezti proporcionāli kļūdaino rēķinu kopijām kastītē. Un jāiziet cauri vēl 7 kompānijām.
Murgs. Un galīga neoma. Šodien nebarot un nekaitināt!

Reizēm ir izdevīgi pasūtīt komandējumam lidmašīnas biļetes 2 nedēļas vēlāk kā pārējie.

Jopcig raziņ- atpakaļ braukšu biznesa klasē!

Es (žēlojos priekšniekam): TERPs šodien atkal nenormāli velkas, bet es jau saprotu, ka tu nespēj palīdzēt.

Reinis (priekšnieks): Nekad nesaki vīrietim, ka viņš kaut ko nespēj!

Man vēl mācīties un mācīties.

A patiesībā omulībai vajag varen maz.
Nu sēžu es te darbā un siltumā, sistēma nestrādā, tā ka nav ko darīt. Dzeru vāju kafiju ar lielu daudzumu piena, ik pa brīdim uzgraužu kādu banānu čipsi un buros cauri "Terras" jaunākajam numuram.

Par čūskām bij incanti palasīties. Viedie materiāli ar labie ( piem - krekls, kas pats siltā laikā atrotī piedurknes)- sāku neviļus domāt, diez kas būtu, ja mana blūzīte sadomātu pati pogāties vaļā pikantās situācijās, vai arī svārki saīsinātos proporcionāli puišu daudzumam, kuru uzmanību varētu mēģināt pievērst.

Man ir gluži nepamatotas tomēr gaužām uzstājīgas aizdomas, ka nupat ir sākusies ziema. Kaukā pēc cimdiem prasās, kolēģi uzprasās uz pikošanos un sētnieces braši uzsāk manis iekaustīšanas kampaņu.
Devos šorīt uz darbu. Tā bik pirms 8iem kātoju pa Lāčplēša ielas ietvi, kur sētnieki tā cītīgi strādā, ik pa brīsniņam palaižot garām kādu steidzīgu gājēju. Ha! bet ne jau visi. Dodos - skatos man priekšā tantuks dūšīgi rukā galvu nepaceldams. Nē nu es jau saprotu, ka ieves ir jānotīra, tomēr pēc savas funkcijas ietves paredzētas gājējiem, ne tā? Nu es jau tāds pieklājīgs cilvēciņš - jūs jau zināt "Rebjata davaiķe žiķ družno" u.t.t., u.t.j.p.- pagaidu, sak pacels galvu, mani pamanīs ij garām palaidīs. Nu jā, pacēla tantuks galvu, mani ar tā kā pamanīja, ij tā lāpsta tā kā darboties apstāja. Man jau tā kā likās, mani garām laiž. Un ak tu tavu smagu alošanos! Kā gāju garām, tā man tāds šķīliens ar lāpstas galu labajā paribē, ka maz nelikās. Ar skaļu brēcienu teju gaisā palēcos, ij citi kājāmgājēji atskatījās. A tantuks galvu nepacēlis kauko nopurpina un rukā tālāk. Sak nav ko līst, kur nevajag!
Jautru ziemas sākumu, ziniet!

A kas cilvēku padara par interesantu sarunu biedru?

I liked it when things were simple
gravity wasnt known
things stuck to the earth because they loved it

I would like to inform You all that from 09.10.2006 I have assigned Vilks Vienacis as an AP flow expert !

Beidzot man nebūs jāklīst pa biroju un jabīda lietas, kamēr darbinieki nesaprot, kādā rakā es no viņiem kaut ko atļaujos pieprasīt.