Jau atkal asiņo lūpas, bet mani tas nemaz nesarūgtina - mazā, sūrstošā sāpīte un asins garša mutē tik jauki atgādina par iznīcību, ko nēsāju sevī.
Šorīt nokritu, bet es jau zināju, ka tā būs. Tagad mazliet sāp kāja, bet zilumu gan nav.
Un reiz man bija zilums precīzā taureņa formā, cik simboliski. :)
Šorīt nokritu, bet es jau zināju, ka tā būs. Tagad mazliet sāp kāja, bet zilumu gan nav.
Un reiz man bija zilums precīzā taureņa formā, cik simboliski. :)
Man prieks par cilvēkiem, ko pazīstu. Galvenais tikai atcerēties, ka nebūsim kopā mūžīgi.
Arlabunakti.