Par pašu H.P.L. - grūti spriest. No vienas puses, viņš, šķiet, ir bijis caur un cauri auksti analītisks, racionāls ciniķis, kas neticēja nevienam un nekam, no otras - šķiet, ka visa Ktulū cikla pamatā ir viņa paša personiskie murgi un dziļa aizraušanās ar XIX gadsimta mistiķu-simbolistu darbiem... visticamāk, ka viņš būtu ieinteresēts, taču neapņemos spriest, kā un cik plaši izpaustos šāda interese.