Vērojot rudens tumsas arvien straujāko pietuvošanos un nakts ātrāko pienākšanu, es jūtos kā atkal tuvojoties tuvāk sev. Un mežā plaši, brīvi, es varētu būt tur vilks un varētu būt gars, kas slīd cauri kokiem un pāri saknēm, neaizķeras ne aiz kā un vispār ir trūdu smarža vējā un brieža auri kaut kur pie zemes un augstu pie galotnēm.
***
Ak, viņa ir atpakaļ un satikts ir arī sen neredzētais viņš. Ir labi redzēt cilvēkus, ko mīli.
***
Neesmu atbildīga par citu sāpēm, ja šīs sāpes ir izraisījuši pret mani vērsti sapņi un plāni, bet tomēr...es gribētu, lai nesāp. Lai redzētu plašāk un atbrīvotos. Tas ir tik bezjēdzīgi, ka sāp.
***
Soļojot naktī, pēkšņi un spēcīgi izjutu Rītazvaigznes mīlestību un lapas bērza zaros tobrīd dziedāja kā viņa dārzā. Tas vieglums viņa tuvībā un ārpasaulīgs miers.
***
Skūpsti.