Pienācis laiks, kad varu no rītiem ēst tik vēsus ābolus, ka pirksti salst, un sārti skābenā sula pamodina tieši septembra agro stundu miglā.
Skatoties Menuo Juodaragis bildes, saldsērīga nostaļģija liek apcerēt iespēju briežiem kādā nedēļas nogalē sanākt kopā, ēst ābolus un novilkt bikses. Varbūt paklaiņāt pa kādu mežu, varbūt uzdziedāt, pabungot celmus un atrast vienradzi. Ko teic par šādu domu?