Tā būtu iespaidīga slikteņa ironija, ja man izdotos tur tikt - no vienas puses, oh boy,
Zinātnes muzejs, no otras -
lekciju vadītājs Zinātnes muzejā. Un es pat nerunāju par pusaudžiem, kreacionistiem un cilvēkiem, kuru angļu valodu es nekad nesapratīšu. Kombinācijā "skatuve plus publika" es spēju domāt tikai tad, ja esmu publikā.
Veiksmei es, šķiet, nepatīku.