Likantropiskās · piezīmes


Komentāri

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Lietus.
Šodien vientulīgi.
Drīz rudens atvērs savus vārtus un vismaz uz laiku atkal varēšu lūkoties pāri robežai, dzert mieru no miglas un ar katru dienu būt vēl mazliet tuvāk nāvei.
Es jau dzirdu tuvojamies salnas. Baltas dzirkstis šūposies smilgās, baltu stirnu pēdas raibos uz purvu ciņiem, balti veļi kāps no dzīvajo elpas. Vējš sarkanā apmetnī dziedās kļavu zaros, sarkanas ogas kā medījuma asinis pie atvara malas, sarkanāka saule nekā vakar dzeldīgi saltā rītā. Pelēkzaļi ļaudis kāps no pazemes un sauks tevi no melnu egļu ēnām, pelēks kaķis debesis piemurrās pilnas, pelēki zari piegulsies pilni mākoņu un smagi šūposies lietū. Kaut kur tur būšu arī es.
Jau esmu.

Runā ar mani...?

* * *

Read Comments

* * *

Reply to this entry:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..