Man ļoti patīk pārvietoties kailai vēsā vējā. Tik vēsā, lai tas būtu aukstāks par manu miesu, tomēr mani nestindzinātu. Tad jūtos kā peldot dziļi zem ūdens, kura smagums mani nespiež un kurā elpot ir viegli. Vējš ieplūst zem ādas un izplūst, no jauna savienojoties pats ar sevi, vēsums kā elektrība izplatās pa visu ķermeni, un liekas - manis nemaz nav. Ne fiziski. Esmu vēja vilnis neredzamā jūrā, es elpoju sevi.