Rītnakt ar melnu krāsu apgleznošu šķīvjus. Vai ko nu es dabūšu apkrāsošanai. Varbūt zvīņotu ziemeļbriedi.
Bet trejos zaros karāsies pa trejdeviņiem kristāliem. Man riebjas plastmasa, jāaizstāj ar kaut ko dzīvu. Viņai būs prieks. Viņa vienmēr priecājas par to, kas ir dzīvs.
Mandarīn-mandarīn-mandarīnmiziņu jurtiņas uz galda. Es joprojām ilgojos pēc koka klucīšiem - tādiem nevainīgiem, neapkrāsotiem. Daudz man viņus, celšu cietoksni, kura pagalmā spēlēšos ar stikla lodītēm un barošu putnus.