Vakar saucu lietu un piesaucu. Sāka līt, silti un auglīgi. Viss pasaules baltums uzziedējis, izkāris baltu smaržu koku zaros kā Saules meitu sagšas. No rīta zeltaina čūska ar sudraba zvīņām vijās gar pamali, bet no lietus vairs ne miņas. Mežā zemi kā lapsa aiziet migla. Un viss notiek pa īstam.
(Kad dievi ir laimīgi, laimīgi ir visi, kas nonāk viņu tuvumā. Kā tas attiecas uz dievu bērniem?)