1. Pēkšņa vēstule draugiem.lv. Teksts - " a ka tev iet kurtu dzivo vai tev berni ira?". Saglabāta oriģinālā rakstība.
2. Notikuma vieta - vidēji augsta ranga latvju wannabe holivudiešu un mūziķu pasākuma afterparty. Man tuvojas bārdains jauneklis ar elfīgi viltīgu smaidiņu un teļa acīm, plaukstās nesdams, šķiet, rosolu. Viņa teksts - "Es pievēmu plaukstas... Vai palīdzēsi?"
Tikai divi piemēri, tikai divi spilgti, bet ikdienā sastopami piemēri. Donžuāni ar salātiņiem plaukstās, izgāztu vēderu, pustukšu alus pudeli rokās, baltos uzvalciņos uz sava BMW fona, pārsteigti, ka negribi runāt par seksu, pārsteigti, ka negribi seksu, ka negribi pastaigāties nakts vidū pa mežu ar nepazīstamām personām, ka mēdz lasīt, ka mēdz domāt (citāts - "es arii reizeem par visuko padomaaju"), pārsteigti, pārsteigti, mūžīgi izbrīnīti, bezgala pašpārliecināti mucā auguši, pa spundi baroti zēni. Un viņu muca ir viskrutākā visā krajā, yo! Un viņu meitenes - ō, meitenes! Zaķīši, čiepiņas, čiksītes, sirsniņas, beibītes, spožas un lipīgas kā saulē pakususi ledene uz kociņa, uz tiem pašiem BMW izlaidušās, to pašu rosoliņu sataisījušas, vienmēr topā. Burrrrvīgi. Ō, tev nav gēla nagu? Nē, madam, jūs dzīvei nederat. Sasodīts, jūsu sunim ARĪ nav gēla nagu?! Madam, nē, patiesi, es nevaru, madam. Eros ir jauks, bet bez agape viss ir tukši salmi un beigti sikspārņi. Man laikam dzīvē sasodīti paveicies un reizē ļoti mazas izredzes atrast kādu bez rosola plaukstās.
Vīrišķu un sievišķu daudz, cilvēku maz.