Vai turēsi mani cieši, kad es, neprātā smiedama, iecirtīšu nagus tevī un izvagošu ādu garām, sarkanām švīkām kā upes? Vai turēsi mani, kad ķermenis būs gan rāms, bet acīs plosīsies neizlaists kliedziens, ka sāp? Turi mani cieši... Nezinu, ar ko tas beigsies, bet es cīnos par sevi un tu vari man palīdzēt vismaz uz brīdi aizmirsties - ja vien drīkst.