Ikdienā novērota sakarība - jo mazāk cilvēks domā (apgūst jaunas zināšanas, analizē, dažādiem jautājumiem pieiet kritiski, attīsta savu pasaules skatījumu), jo grūtāk viņam kļūst to darīt jau prāta līmenī, varētu teikt, defekti personiskajā kultūrā/inteliģencē ar laiku augot var radīt defektus domāšanā, prātā; ir lielāka iespējamība, ka, smadzenēm novecojot, ātrāk degradēsies to dabiskās iespējas. Tāpēc uzskatu, ka savā veidā tomēr šādiem cilvēkiem viss varētu arī nebūt kārtībā tieši ar prātu.