- "There was something so death-orientated, so death-fascinated about her that I did not believe any living man could have ever understood her...any living person at all. And the dead - well, they have always been a wee bit to far to understand anybody... Though she claims she talks to them...sometimes...
So...I chose her to be given all the love and fascination she deserves. Being nor living, nor dead - I... I can."
Pirms pāris dienām, vidēji zems, zīdains pusmūža vīrieša tembrs. Konteksts nezināms, nebija saistīts ar tā brīža pārdomām vai darbībām
- "Zvjozdočki, zvjozdočki, vokrug, vokrug..."
Smalka, augsta sievietes balss un tiešām kretīniska melodija uz riņķi vien piecu minūšu garumā. Argh.
"
- "Man tiešām liekas, ka tev vajadzētu apsēsties savādāk, uz kreiso pusi vairāk..."
Meditācijas laikā, pēkšņa, jauneklīga, skanīga vīrieša balss. Ignorēju. Pēc tam pieceļoties atklāju, ka sega bijusi tik neveiksmīgi salocīta, ka, man pilnīgi nemanot, tur sēžot kāja ir pilnīgi notirpusi. Būtu pārsēdusies mazliet uz kreiso pusi... :D
- "Nu, tu drīz nāksi, vai arī man vēl ilgi tevi gaidīt?"
Uz nomoda-miega sliekšņa, domājot par kādu sapņu tēlu, kas ilgi nebija redzēts un tamdēļ bija vēlme viņu satikt. Attiecīgi, viņa balss, ķircinoši stiepta intonācija. Satrūkos un nevarēju vairs aizmigt kādu brīdi. Ķēms tāds. :D
- "Viņš mirs pēc trīs dienām."
Nomira.
- "Cilvēki... /smejas/ Man žēl būt nepieklājīgam, bet, par laimi, neviens cits manus smieklus nedzird, savukārt tu tiem piekritīsi."
Vērojot dažu cilvēku strīdu. Par sabiedrības tuvredzību un bērnišķīgo agresiju uzjautrināts indivīds ar sausu, patīkamu balss tembru.
- "Ātri, nāc gulēt, man tev kaut kas jāpastāsta, bet nomodā tu to nesapratīsi!"
Hehe.
- "Tavā vietā es TO neēstu."
Raižpilnā balsī. Par burgeru. :D
Varbūt atcerēšos vēl kādu. Bijis ir daudz, bet lielākoties tās ātri aizmirstas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}