Es zinu, ka tas šo cilvēku diez vai piemeklēs un, ka ir bezjēdzīgi kultivēt šādas domas, kā arī, ka cilvēks nav adekvāts soda spriedējs, pie tam, pat, ja man būtu tāda izdevība, es šo cilvēku nedz sistu, nedz dzīvu apraktu, jo tas neko labu neliecinātu par mani (lai arī pirmais agresijas impulss aicināt aicinātu to darīt), tomēr man šķiet, ka kaut vai mirklis bezgalīgu šausmu palīdzētu šim cilvēkam viņa izaugsmē. Viņam būtu iespēja saprast.