Šovakar, kad gāju mājās pa nelielu, piesnigušu ieliņu un klausījos garāmejošu ļaužu balsīs un domās, nodomāju - cik gan jauki un interesanti būtu reiz gluži kā filmās skaidri sadzirdēt "balsi no augšas", kas pārtrauc parasto lietu ritējumu ar gluži negaidīitu atklāsmi!..
Nebija pagājušas pat pāris sekundes, kā to nodomāju, kad atskanēja spēcīga vīrieša balss - augstu, vismaz pāris metrus virs manas galvas!
- Čto za *uja!!! - tā izteiksmīgi iebrēcās.
Nebija pagājušas pat pāris sekundes, kā to nodomāju, kad atskanēja spēcīga vīrieša balss - augstu, vismaz pāris metrus virs manas galvas!
- Čto za *uja!!! - tā izteiksmīgi iebrēcās.
Tas nebija Dieviņš, tas bija strādnieks, kas karājās stalažās pie mājas sienas virs manas galvas, un nudien amizants vēlmes piepildījums, pie tam, gaužām precīzs. Ziemassvētki - brīnumu laiks. :D