Dienās kā šī es sapņoju par seniem dieviem, par tumšiem dieviem ar gariem, pinkainiem matiem, kuros nez, rūsa vai asinis, tūkstošsauļu ugunī izbalojis melnums vai uguns pati kā dzīva. Viņu elpa ir auksta un debesis tajā sasprāgst lauskās; jā, tā rodas zvaigznes un tilti starp tām - no gaismas uz gaismu, un tumsā atpakaļ.