Likantropiskās · piezīmes


10. Septembris 2012

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Vakar virtuvē sarunājās divas lenoras - jaukā un reāliste.

R. (mazliet nīgri) - Un kāpēc maisiņš ož pēc gaļas?!
J. (nekavējoties, patiesā priekā, ar puķītēm un saulītēm) - Jo tur ir karbonāde!!!!

Bet tikko runāju pa tālruni ar kundzīti no Bauskas un mani pārņēma sajūsma, ka mēs tā - es Rīgā, viņa Bauskā, bet runājamies kā vienā telpā esošas! Valdījos, lai šo sajūsmu nepaustu, jo man liekas, ka viņa kā nopietna tiesas darbiniece to varētu pārprast un varbūt pat ņemt ļaunā. Varbūt viņai patiesībā labāk gribētos būt Rīgā, nevis Bauskā, bet es savukārt labprāt apciemotu Bausku...

* * *
Mēdz teikt, ka dzīvnieks spēj kļūt tik gudrs, cik gudri viņu audzina saimnieks. Es gan arvien vairāk pārliecinos, ka tas ir krietni vien citādāk - dzīvnieks cilvēkam izvēlas atklāt savu potenciālu tādā mērā, cik cilvēks kā tā vērtu spēj sevi pierādīt ar domu un darbu tīrību. Cik spēj uzticēties, nevērtēt un būt uzticams.
* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena