Sarabas, arābu vergs, mēs tikāmies šonakt un pirms daudziem gadu simteņiem, vai vēl atceries, ka biji karotājs? Tavs vārds ir pilsēta Iranā un "ardievu" japāņu valodā, tu aizvēri kuģa pirts durvis, kad es tajā mazgājos, un man likās, ka viss tavā nosvīdušajā, rētainajā sejā pauž vēlmi, kaut kuģis sadegtu līdz ar tiem, kas tajā kāpuši. Eļļas lampu gaismā vara stieple tavā matu šķipsnā pie pakauša blāzmoja kā uguns strēle un tava āda oda sāļi, pēc dzelzs un veca koka. Tavas acis ir tumšas, tu esi tuksneša smilts un es sapņoju par tevi šonakt, Sarabas.