Vakar noskatījos Larsa fon Trīra jaunāko veikumu "Melanholija". Intelektuāls un vizuāls baudījums, blīvi izmantots simbolisms un dažādas alegorijas, brīnišķīgs skaņu celiņš (Vāgners!!), laba aktierspēle un izstrādāti raksturi, bet pietrūka emocionālā aizķēriena. Bija skaisti, dzejiski un iedvesmojoši vienalga. Pasaules gals nemaz nevar būt citādāks. |