Divas stundas, Kaggi un Mētra. Ar Kaggi lēnām, ļoti lēnām, bet labāk. Daudz ko vērtīgu ar viņu esmu sapratusi un iemācījusies, vadība arī paliek korektāka un precīzāka. Manu saspringumu uz viņas palīdzēja atslābināt uzsauciens "nu iztēlojies, ka jūs nekur neejat un vispār tu esi uz jāšānas trenažiera!" :D Bet dažus vājprāta lēkšus šodien dabūju vienalga, kā arī citas dominances spēles. Kaggi joprojām mani daudzkārt, ja grib, var apspēlēt vienos vārtos. Pēc tam vienkārši atslābinājos ar Mētru un kopu rikšu kvalitāti un izjūtu. Tik viegli pēkšņi bija, ka zirgs no domas regulē rikšu tempu pēc manām vēlmēm, nevis nolasa sīkāko saspringumu un aiziet "vaimandieniņ" režīmā... :D
Vispār bija vēl daudz kas, bet to es savā detalizēajā zirgblogā ierakstīju.
Vispār bija vēl daudz kas, bet to es savā detalizēajā zirgblogā ierakstīju.