 | |
|
Iet forši. Jau mazliet smalkāku lietu pamati - ielocīšanās, nostādnes, puspiesēde, kārtiņas un pāris mazu lēcienu no rikšiem. Īsāk sakot, galva pilna jaunas informācijas, ka tik sanāktu tikt gana bieži pie zirgām, lai to prasmes nostiprinātu. Pēdējo divu nedēļu laikā esmu zirgā bijusi sešarpus stundu - nav slikti. Brīvajā dienā beidzot tikšu uz stalli no rīta, jāaiziet būs uz mežu un kaut kad vēlāk sēdēšu Prognozes boksā, došu viņai burkānus un sapņošu, ka tas ir uz mūžu. |
|
| |
|
Vētru un lietavu laiks. Divējas reizes skandēju savus vārdus, katrreiz citus, ar elpu ielaidu lietavas sevī un tās rimās uz laiku, kuru tikām norunājuši, un abējas reizes pēc šī laika jutu saucienu sevī, kas lauztin izlauzās augšup, ārā, prom no manis, un ar to pašu mirkli lietus atgriezās. Intuīcija, instinkts, draudzība, deja, dziesma, bet ne sagadīšanās. Teiksmu laikmetā nekas nav tāpat vien - bez nozīmes. *** Par Rītazvaigzni domājot jau sen esmu zīmējusi simbolus, kurus tagad atklāju kā citu izmantotus, lai Viņa vārdā dibinātu tempļus. Intuīcija, instinkts, draudzība, atmiņas, nosapņoti un aizmirsti sapņi. *** Vārā, krēslainā gaisma pirms rītausmas - nakts atzīstas savā iekārē dienai, savā mīlestībā. Trakojošas, vētrainas alkas, šausminošas un skaistas savā klusumā. |
|