Vakarnakt, kamēr mazgājos vannā, pēkšņi visā mājā pazuda elektrība. Tā kā vannasistabai nav nekādu ārēju gaismas avotu, piemēram, loga, paliku piķa melnā tumsā un siltā ūdenī. Interesantā kārtā, tas izraisīja manu pēdējo pārdomu un iespaidu tūlītēju, dzīvu un automātisku vizualizāciju acu priekšā. Sagadīšanās pēc, šie iespaidi bija tieši saistīti ar nupat lasīto H.P.Lovkrafta stāstu "The Call of Cthulhu", tāpēc zibenīgā acumirklī man atklājās melnā akmenī iegravētas, zaļas zīmes no kādas sen mirušas valodas alfabēta, laika izpludinātas, tomēr spoži gailošas un ar tik senu nozīmi, ka tā bija skaidra vien manai zemapziņai un sevī briedināja neskaidru šausmu apveidus, kurus gan tūdaļ aizgaiņāja racionālais saprāts.
- Senajie pagaidīs, kamēr nomazgāšos, - tā domājot lēju ūdeni uz galvas un, tā kā elektrības avārijas dēļ bija apdzisis arī gāzes katls, tas strauji kļuva ledains un izraisīja otru vīziju vilni, turpat vien planējošo seno gravējumu hologrammu papildinot ar ornamentālu, taustekļiem apvītu neradījuma galvu.
Ph'nglui mglw'nafh Cthulhu R'lyeh wgah'nagl fhtagn.