Likantropiskās · piezīmes


30. Maijs 2010

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Līdz šim par katru no nodarbībām ir gribējies teikt, ka tā ir viena no labākajām, tāpēc teikšu vienkārši - tādas šobrīd ir visas. :]
Tātad, piektdiena. Mazliet vadības un daudz rikšu. Sanāk arvien pieklājīgāk, par ko liels prieks. Instruktore arī jaukā. Bet vislielākais prieks par Efīti - jebšu Efeju. Skaista, maiga ķēve, kas visu nodarbību ar aizkustinošu uzmanību klausījās manī tāpat, kā es centos klausīties viņā, izpildot manas vēlēšanās jau no domas - pēc neilga pazīšanās brīža vairs nebija nepieciešams padot komandas ar kājām vai pat pavadu VAI svaru, tikai vārdiski un pat bez tā. Visi pagriezieni un gaitas maiņas tieši mirkļos, kad par to nodomāju, bet, ja kādā mirklī gribēju apstāties un automātiski iebrēcos "STOP!" - protams, laipni lūdzu, Efīte uzreiz stājas. Tas nekas, ka tādā intonācijā viņai parasti lūdz auļus, bet soļus vai stāšanos - lēēēni un mierīgi. :D
Nav brīnums, ka pēc tam par viņu naktī sapņoju. Spēlējām spēles un Efeja bija tik pat uzmanīga un labvēlīga, cik dzīvē.
Turpmākajās nodarbībās man turpināšot katru reizi dot citu zirgu, lai es rikšus atstrādātu sevī, nevis pierastu pie viena zirga kustībām, bet ceru, ka šī lēdija mani iepriecinās vēl kādu reizi...vai vairākas. :)

http://content9-foto.inbox.lv/albums102832363/gatlings/29-06-2009/juunjs-2009-240.sized.jpg

* * *
Manam narcismam nav robežu pat sapņos. Pagājšnakt es pēc iespaidīgas divkaujas melnos iznīcinātājos (procesā nopostot visu Vanšu tiltu) nogalināju Čaku Norisu. Viņš gan bija noskuvis bārdu, lai netiktu atpazīts, tomēr tas nelīdzēja.

P.S. - viņš pirmais sāka!

* * *

Iepriekšējā diena · Nākošā diena