Pag, kad es pēdējoreiz rakstīju šos trīs vārdus tieši šādā kombinācijā? :)
Es esmu laimīga!!!
Biju staļļos. Tiku mācībā pie cilvēka, ar ko kā reiz visvairāk gribēju komunicēt, un ne velti - kontakts bija lielisks. Tāpat arī ar otru skolotāju - jauniņo ķēvīti Geišu. Pirmajā minūtē atkodu, kur pakašņāt, lai zirdzis būtu svētlaimīgs. :] Pēc iepazīšanās riņķa un pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem beidzot laikam stabilāk piešāvos rikšošanai. Nez, cik estētiski bija no malas, vēl jau tas viss ir pamatīgi jākopj (grr, saspringtmugura, joga jāmeklē), bet brīžiem jau bija gauži viegli un stipri brīvāk pēc sajūtām.
Un ir ļoti patīkami sākt mācīties vadību ar zirgu, kas spicām austiņām cenšas nojaust, ko tas iesācējs no viņa grib, bet, līdzko valoda skaidra - pietiek ar vieglāko kustību un viss notiek. ^^ Īsāk sakot, bija fantastika valodmācības stunda. :D Kā arī, varbūt dabūšu izlasīt vien lab grāmat par kontaktiem ar dzīvniekiem, tostarp, zirgiem, un vēl ir viens tik Liels Varbūt, ka man no tā sākas nervu trīce un to pagaidām te nestāstīšu. :]
Odu gan melnais mākonis... Galīgi mani apēda, un, kad pārbraucu pāri Geišas krūtīm ar roku, man visa plauksta bija asinīs. Pēc tam aizbraucu uz Blomi. Nē, nu vispār jau Salaspilī kāds pieturas nosaukuma vietā bija uzrakstījis "Blome", tomēr man vajadzēja Rīgu, nevis Salaspili. Galu galā, esmu mājās un...un vispār.