Gulēju šodien sniegā, saulē, viršos un priedes kā asni auga caur mani, tiecās tirkīza debesīs un vējš to zaros viļņoja, viļņoja... Aizverot acis gandrīz biju pie jūras. Zeme kūpēja, sniegs kūpēja, viss izkusīs drīz un visu straume šūpos, ne vējš. Prātam ir jautājumi, tas mēģina runāt, taču šalkoņa nāk un iet, neatbild ne uz ko un pastāsta visu. Klusē, pašalc ar mums, lai galotnes dejo. Tikai pēc laika ievēroju, ka guļu pie kaila bērza un priedes ap mums kā vainags. Sērsna zem manis izkusa un nogrimu tuvāk pie mellenājiem un mūžzaļas sūnas. Klusē... Ir dienas, kad nedz jautājumi, nedz atbildes nav nekam vajadzīgi. Bāli augumi egļu zaros un tālumā pieklusināts smaids. Jā, arī smaidam ir balss.