Likantropiskās · piezīmes

Ah, ko tur. Labāk gremdēties melnā pūdeļa apcerēšanā.

Neņurdi, pūdel, kad svētas jausmības tver

Dvēseli man un caur krūtīm man lejas,

Tavas kustoņa skaņas ne visai še der,

Mēs raduši esam, ka cilvēki smejas

Par visu, ko viņi tik nesajēdz,

Ka viņi visu jauku un labu,

Kas viņiem par augstu ir, nopaļāt mēdz;

Vai suns ar grib izrādīt cilvēka dabu?.