klusais kalns, klusais kalns sapņos bija otrais pasaules karš un es iepazinos ar dažiem vācu karavīriem viņi gan centās maitāt manu labsajūtu, tāpēc mums nācās šķirties karš taču, saprotiet, un es biju bruņots klusais kalns, klusais kalns zeme un vējš vēl nesmaržo pēc septembra, bet rīti ir dzestri un kaķi murrā siltāk brūklenes, kazenes, mellenes, čūskogas vaivariņu, pelašķu, māllēpju tēja zāģeri mežā iznīcinājuši egļu audzi, tur smaržo pēc Ziemassvētkiem Ziemassvētki ož pēc iznīcinātām eglēm lapsenes jau vairs nelido, bet streipuļo, kā pārdzērušās ābolu salduma ap ozoliem virmo to pulss un saule drīz sarūsēs |