Vasara patiesībā kā vienmēr vasaras. Aizplūst tvana dūmakā, īsos nomoda mirkļos un zilos negaisos. Meži pārpilni seju. Šodien satiku zalkti manas rokas garumā ar uguns vainagu uz galvas, un stirnu smārdu. Mellenājos lodā tumsa, zirnekļi kar laumu šūpuļus pļavās, augusts pārziedēs jēgu. Drīz zvaigžņu lieti, jā, un tad jau viss būs gatavs Saulstāvjiem. Es jau nu noteikti. Celties, nopurināt mālus no pleciem un mosties jaunajam gadam. Tam, kas no septembra līdz martam. Dzirdu, melnais zirgs jau tuvu zviedz. :)