vilibaldis domā -
|
| ||||
uz visa iepriekšējā fona nomainīju spogulim vietu, dažādu gaismas un izvietojuma īpatnību dēļ tajā izskatos smuka :) | ||||
comments: ir doma |
| ||||||
Ai, man arī vannas istabas spogulim ir ļoti laba gaisma, un tad tu ieraugi sevi kaut kādā citā spogulī vai fotogrāfijā un ir baigais aplauziens:) | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
vannas istabas spogulis man ir diezgan nežēlīgs, bet šitas pie ārdurvīm, tā lai var priecīgāk iziet ārpasaulē :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
jā, jābūt vismaz vienam tādam, kurā sev patīc. man mājās tāds ir. darba spogulī skatoties, man vienmēr uznāk šaušalīgi kompleksi, cik es veca un neglīta nezinu, kādi būs jaunajā birojā, es ceru, ka smukās es spoguļi | ||||||
(Reply to this) |
| ||||||
Hi. Man ir vieglāk. Vienkārši nekad nav bijusi vēlme spoguļoties.;) Garāmjožot uzmetu skatienu un absolūti neispringstu uz to kā izskatos. Mutīte tīra, matiņi kārtībā un uz priekšu.:)Mūsmājās vairāk jaunēkļi spoguļojas. Bet man pašai jau no mazotnes ir šķitis, ka kāds pajokojies. Man vajadzēja būt puisītim. ;) Man brālēns bija gadu vecāks un kādu trīs gadu vecumā gadījās redzēt kā viņš čurā. Pēc tam mamma atrada mani pētot savu priekšpusi. Uz jautājumu ko es tur daru atbildēju-meklēju krāniņu, nav. Bet nekas, gan jau izaugs.;) Neizauga. Tāda puiciska meitene no manis sanākusi.:)) | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Pat ne tik daudz ka spoguļoties, bet man vienmēr bijis šausmīgi svarīgi patikt, kaut vai sev. aiz kam arī pucēšanās utt. Un tā kā bērnībā negadījumā pārsitu galvu, tad spoguļa bilde var būt gan vairāk, gan mazāk patīkama :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
vilibaldis domā -
|