| ||||
| Hi. Man ir vieglāk. Vienkārši nekad nav bijusi vēlme spoguļoties.;) Garāmjožot uzmetu skatienu un absolūti neispringstu uz to kā izskatos. Mutīte tīra, matiņi kārtībā un uz priekšu.:)Mūsmājās vairāk jaunēkļi spoguļojas. Bet man pašai jau no mazotnes ir šķitis, ka kāds pajokojies. Man vajadzēja būt puisītim. ;) Man brālēns bija gadu vecāks un kādu trīs gadu vecumā gadījās redzēt kā viņš čurā. Pēc tam mamma atrada mani pētot savu priekšpusi. Uz jautājumu ko es tur daru atbildēju-meklēju krāniņu, nav. Bet nekas, gan jau izaugs.;) Neizauga. Tāda puiciska meitene no manis sanākusi.:)) |