vilibaldis domā

Subject:	ēdiens
Time:	23:11

man allaž licies, ka sabojāt foreli praktiski nav iespējams. bet nē, ir taču talanti.
Bijām Ikaunijā, atpakaļceļā iebraucām Salacgrīvas Bocmanī vakariņas paēst. Vilšanās pēc pilnas programmas. Pārējie jau sen bija paēduši, kad viesmīle atcerējās, ka man takš arī kaut kas bija pasūtīts. Un tā vietā, kas saucās forele ar svaigiem dārzeņiem dabūju mazā laiviņā ietūcītu zivi sāls garozā (galva un aste karājās pāri šķīvja malai) ar atsildītiem vakardienas kartupeļiem, ceptu marinētu gurķi un sāļu selerija lapu, tam visam pāri puslitrs karsta saldā krējuma...

N. ceptie kartupeļi ar aknu strogonovu bija pārtapuši nedaceptās kartupeļu pankūkās apakš gaļas mērces...

comments: ir doma

lapsamaza

Link:	(Link)
Time:	13:27

āāā- vecais Bocmanis vēl dzīvs un nemaz nav mainījies :)))
Atceros- pirms gadiem padsmit ar stopiem apbraukājām to galu un kā reiz pēc nakts guļammaisos Salacgrīvas Bocmanis tika izvēlēts, kur ieturēt agras un zolīdas brokastis. Omlete bija ēdama, bet lašmaizes (tak it kā goda lieta būtu piejūras krogā pamieloties ar svaigu lasi!) bija stipri noturēts ēdiens. Lasis bija ieguvis īpatnēju nokrāsu.
Es savā padsmitgadnieka godīgumā/naivumā centos sev iestāstīt, ka tā tam vajag būt (jo nevar tak tā būt, ka kafejnīcās atļaujas pārdot vecu lasi)-
ar pūlēm nomociju pusi no tā zivs gabala (otru pusi paslēpu salvetēs (jo nezkāpēc man likās, ka atstājot to lasi uz šķīvja es izrādīšu klaju necieņu pret iestādi) un samierinājos ar pliku sviestmaizi) :D -
pēc eksperimenta viegls nelabums mani mocīja vēl pusdienu, ko centos remdēt nograužot vairākus citronus. Tā arī stopēju- ar citronu zobos. Bet Bocmanis paliks mūžam atmiņā!

(Reply to this) (Thread)

Augusts 22., 2015

Comments: