vilibaldis domā -

Time:

11:34

Šī ir ļoti dīvaina nāves pēcsajūta... un man ar šo kundzi, negribēti, ir īpašas attiecības.

Kaimiņu tūjas tik ļoti smird pēc kapiem vai drīzāk pēc līķa, ka nespēju pieiet un aplaistīt tās puses skujeņus. Un es nevaru atkost, ko un kāpēc, tas manī tik ļoti trigerē.

Pa brīdi, kamēr tīriju zobus, viesistabā bija ielavījies kaimiņu resnais runcis un šņakarējās pa galdu. Sasodīts, kā!!!! Kamēr bija Kaķja, logi un durvis stāvēja vaļā līdz kājai un nekas tāds nenotika, tagadiņ logs vēdināšanas režīmā un tas mērglis ir klāt.

comments: ir doma

Comments:

adinkra

Link:	(Link)
Time:	15:31

Varbūt tā pēcsajūta ir arī saistībā ar citā ierakstā minētajām laikmeta beigām. Paliec tāds dziļās skumjās par zvēru un visiem zvēriem, ar jautājumu, kas es tagad bez tā visa esmu un ko es gribu.
Skaties, resno runci vēl iemīlēsi ar laiku :)

(Reply to this) (Thread)

krii

Link:	(Link)
Time:	16:18

Kaķiem ir superlabi attīstīta aizņemtas/neaizņemtas teritorijas izjūta, kaut kāds sugasbrāļu un sugasmāsu radars.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vilibaldis

Link:	(Link)
Time:	16:44

jā kaut kas tur ir, jo tad kad es šito tusni mēģināju izfurņīt no pagalma, sugasmāsa sēdēja aiz krūma un cītīgi vēroja. Viņi abi ir no vienas mājsaimniecības...
Vienīgā reize, kad kāds strauji nemēģina ieviesties, bija kad nogalināja Mazkaķi, bet tā bija vardarbīga nāve nevis "laiks".

(Reply to this) (Parent)

vilibaldis

Link:	(Link)
Time:	16:45

Iespējams, lai gan kā jau rakstīju, viņa nebija mūsu kaķis, drīzāk mums bija sūdstrēbšanas saite.

(Reply to this) (Parent)

Jūnijs 25., 2023

Comments: