man par laimi vai nelaimi apkārt ir cilvēki, kas galigi nav sisti ar estētiku, principā uz saviem labās puses kaimiņiem (ar ko dalam domājamās daļas) es esmu uzlikusi acīm klapi un izliekos neredzam, jo tur ... sarkani stabi, viskautkas apklāts ar plēvēm, drausmas...
apiņi man besī, jo uz viņiem metas utis un, galvenais, miltrasa, tāpēc es viņus rauju un rauju un rauju, jo izrakt nevar tais vietās
šķībi dzīvības koki ir the thing, es nesaprotu, kā viņi tādi izauguši, man liekas, ka mūsdienās viņi tā vairs nedara. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}