Es tikai gribēju pateikt, ka nevajag kaunēties, ja gadās izdarīt kādu muļķību. Apkārtējie parasti ir saprotoši cilvēki, un ikvienam mums dzīvē ir savi muļķīgi momenti. Tad jau man arī būtu jākaunas, ka es veselu nedēļu nevaru atrast savu karti un tā vietā, lai ieskatītos internetbankā, mēģinu sevi mierināt ar domu, ka esmu karti kaut kur dziļi nobāzis. Bet kaut kā kaunu nejūtu, jo tāda jau ir cilvēku daba – būt nepamatoti optimistiskiem :)

Es arī negribēju iet uz policiju, ziņot par savu karti, jo banka jau naudu bija atskaitījusi un policija pie mums tāpat neko nedara. Bet aizgāju principa pēc un lai gan policijā tiešām sēdēja ne visai gudri cilvēki, kuriem laikam tā arī nepieleca, ka banka man jau naudu ir atpakaļ atskaitījusi un būtībā es vairs neesmu cietušais. Bet izmeklētāja veica visas nepieciešamās procedūras: apzvanīja veikalus, palūdza, vai nevar dabūt videoierakstus utt. Un pēc pāris nedēļām izmeklētāja piezvanīja, ka veikala apsargs atpazinis zagli, viņš aizturēts, viss noskaidrots, kur viņš strādā, ko pircis (galvenokārt alko un cigaretes), un pēc pusgada būs tiesa. Nelielie zagļi ir idioti un viņi atstāj pārāk daudz pēdu. Viltīgāki cilvēki jau neietu riskēt ar zagtu karti dažu simtu latu dēļ.

(Reply to this) (Parent)