domājamais |
[29. Nov 2009|20:27] |
Biju pie tēta bijušās civilsievas. Paņemt tēta mantas un to, kas nu palicis pēc viņa. Starp ziemas mēteļiem, kurus viņš vaklāja reti, ja bija spējīgs atcerēties, ka tādi ir, krekliem un vestītēm, šlipsēm un biksēm lielākā emocionālā vērtība ir papīriem. Lielākoties viņa bērnības fočenēm un vēstuēm no manis un apsveikumiem, kurus esmu parakstījis un rakstījis. Tagad iešu cauri fotogrāfijām un papīriem, lai atcerētos, kā ir gājis, lai padomātu labu un neaizmirstu. |
|
|
Comments: |
| From: | varna |
Date: | 29. Novembris 2009 - 21:12 |
---|
| | | (Link) |
|
apgaismotu ceļu!
mhm. Te ir arī Tavas bildes.
es tieši nesen domāju, ka mans tētis visticamāk pat neatcerās, kad ir mana dzimšanas diena, lai arī mani vecāki dzīvoja kopā līdz maniem 19 gadiem. un man nebija nelaimīga bērnība. un ka viņam nebūtu ne manu bilžu, ne arī kādu savu. un, ka, viņam tagad aizejot, nepaliktu nekas cits kā vien parādi.
hmm.. domāju, ka atceras gan. Tiesa, manam sencim bija fenomenāla atmiņa uz skaitļiem un datumiem. Un necepies. Visiem savi ceļi ejami. :)
From: | murse |
Date: | 30. Novembris 2009 - 00:25 |
---|
| | | (Link) |
|
ai.. lai ir gaiši. | |