| domājamais |
29. Nov 2009|20:27 |
Biju pie tēta bijušās civilsievas. Paņemt tēta mantas un to, kas nu palicis pēc viņa. Starp ziemas mēteļiem, kurus viņš vaklāja reti, ja bija spējīgs atcerēties, ka tādi ir, krekliem un vestītēm, šlipsēm un biksēm lielākā emocionālā vērtība ir papīriem. Lielākoties viņa bērnības fočenēm un vēstuēm no manis un apsveikumiem, kurus esmu parakstījis un rakstījis.
Tagad iešu cauri fotogrāfijām un papīriem, lai atcerētos, kā ir gājis, lai padomātu labu un neaizmirstu. |
|