Jā, par lauskām ir tieši šī sajūta, pat ne gaidu, bet zinu ka tās jau ir lauskas, un gaidu to troksni, lai arī nezinu kāds tas būs. Vai kluss tankš vai blīkšķis .. vai vienkārši aizripos un nolūzīs osiņa.

Man jau tāpat ir dots, dot tik daudz, ka es nezinu ko paņemt, ko atstāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nemeedzu speeleet bezceriigas galotnes
lai gan meli
dziivee
dziivee speeleeju


/ cik saulleektu cilveeks speej iztureet
ja sirds dreb ik riitus zem nazha
ja tuukstoshiem blaazmu pa dziivi naak liidz
kaa gara un sarkana vazha

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārāk grūti lai nespēlētu.
Goda jautājums izspēlēt līdz galam.
Vienalga kāds ir nobeigums - tam ir jābūt nobeigumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man liekas otraadi
goda juataajums - atziit beigas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, arī tas ir Goda jautājums.
Bet pabeigt spēli un atzīt sevi par uzvarētāju vai zaudētāju - arī goda jautājums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

karā nav uzvarētāju
spēlē nezaudē neviens
un vēl var mācīties rotaļāties - katrā kustībā un notikumā saskatīt lēkšanas pār peļķi bezrūpīgo vieglumu..:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No lēcienu augstuma mācīties piezemēties, ne krist bet tieši piezemēties.
:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja :)

un tad atklāt, ka tā nav peļķe, bet batuts un tad mest salto, kūleņus gaisā un plivināt rokas un priecāties :)

(Reply to this) (Parent)