Nu šito. pāris dienas manā dzīvē. |
[5. Apr 2004|11:13] |
[ | skaņas avarējot |
| | miegaini domīgs | ] |
[ | skaņas avarējot |
| | Pink Floyd - Outside the Wall | ] | Viendien braucu pa upi - Līgatni. Tur tāda lieta ir kā prezervatīvu kanjons. Izbrauksiet - sapratīsiet. Bij tik viena baile - lai Rū, kurš vien no pirmajām reizēm brauc ar laivu, sēžot priekšā man neiesmeļ kādu lāpstiņu prezervatīvkanjona ūdens sejā.
Sabojāja man vēlmi kādreiz mūžā iet peldēties gaujā. Un pilsētciemu Līgatni gribu noslaucīt no zemes virsas. Pēc tam vakarā paskatījos kaut kādu "Aukcion" koncerta ierakstu. Dikti sabēdājos, jo visas dziesmas skanēja vienādi. Īpaši tad, kad mēģini sarunāties ar kādu un necenties vairs saklausīt dziesmas vārdus. Tad trīs "blatnie" akordi skan vienādi.
Vēl piemēram nopucēju Nelieti, nomazgāju, izputekļoju, ieviksēju. Spīd un laistās. Un forši patusēju ar barbits. Tik nesaprotu, kādēļ tādam foršam kexim kā Rū ir tik nesaprātīga māsa. Viena no divām. Viena ir sīkā, otra lielā. Bet abas ir māsas. Vot tikai barbits reāli ripina. Otra māsa mēģina mani apcelt un vislaik ieberžas.
Vēl vakar pieskatīju brāļuku, kamēr māmuķītis bij pie maya`s un aptiekas un (heh) kens.
Un vēl vakar palasīju Gabrielas Mistrāles dzeju un dikti daudz sakrāmējos.
Un šodien dzīvos mierā. Nekaitināāsu jamo. Ļaušu dienu padzīvot mierīgi.
Un vēl biju vakar salicis visas bikses mazgāties. Un šorīt žāvēju plānākās no tām ar gludekli un lamāju izgudrotājus, kuri nejēdz normālus gludekļus izdomāt. Divreiz apdedzināju roku, vienreiz applaucējos ar tvaiku. Tagad perinu atriebību gludekļu ražotājam. |
|
|