| Varētu visādas lietas aprakstīt. |
29. Mar 2004|10:07 |
Piemēram - ķerties pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) apcelšanas, pateikt, ka jamais laikam atkal nokniebies, ja jau starojošs un laimīgs darbā ierodas.
Var aprakstīt visus riebīgos sīkumiņus, saistītos ar miega badu, vai vēl nepiedzīvoto.
Ja jau maya iežļurbinās upē un es vēl ne (neapzināto iežļurbināšanos domājot), tad paliek žēlīgi, ka tāc miera mika maya ir jau palaivojis, bet es vēl ne.
Labāk par to priecīgo!
Sapratu, ka man teātris ir mazsvarīgs, nevis noliedzams, bet tieši mazsvarīgs.
Man kā dabu vairāk mīlošam teātris nav tik viegli pieņemams.
Vai arī ka grāmatas labprāk lasu, kā eju uz kino. Tātad - mana iztēle man ir svarīgāka par mutē ieliktu pīrādziņu, kultūras pīrādziņu.
Sapņos jau redzēju burāšanu un jūru. pamodos nokavējis darbu, bet toties līdz galanm izsapņojis sapni.
Gribu vēju un sāļa ūdens šaltis sejā, gribu pārsalušiem pirkstiem ķerties štropēs, cīnīties ar spinakeru vai genakeru. Ielēkt no foras vilnī.
Un pie mako & putnelis aizbraucot es sajutu pavasari.
Pielēju seju divas reizes. Un minūtes divdesmit vēroju oda mošanās procesu. |
|