|
|
|
Decembris 27., 2011
Decembris 21., 2011
09:19
Tā kā Mīļotais Vīrietis ir tālu, viņa dēlam dāvanu Ziemsvētkos sagādāju es.
Bērnam 5 gadi, dāvanas nekad nevar būt par daudz.
Lai to atdotu, man tomēr jākontaktējas ar viņa bijušo. Un, lai paskaidrotu, man ar viņu nav bijuši nekādi konflikti. Mums ar viņu taču nav nekas jādala, vai ne?
Tātad. Es viņai zvanu, viņa nospiež. Aizsūtīju īsziņu, kurā paskaidroju, ka gribu nodot viņas dēlam dāvanu. Atbildes nav otro dienu.
Bļe, es šito nesaprotu. It kā tā esmu es, kam vajag dāvanu.
It kā es esmu tā, kas tiek sodīta ar šitādu attieksmi.
|
Decembris 20., 2011
15:48 - current mood
|
Decembris 5., 2011
Novembris 14., 2011
19:35 - mugurai beidzies derīguma termiņš
vobšem man veicas.
līdzko biju aizmirsusi šaizes ar kaklu..
6dien aizbraucu uz v-pili, brāļa turbosābam nomainīt riepas (pats brauca uz darbu baigā steigā un nepaspēja, un liela iespēja, ka tad, kad šams būs atpakaļ, jau būs sniegs'n'sals). tēvam baisi sāp mugura, tāpēc es, labākajās padomju sievietes tradīcijās, nolēmu riepas (uz diskiem) mašīnā celt pati. divas izdevās, trešā mani pieveica. paliku šķībs un stīvs, jostasvieta mugurā sāp nenormāli.
tas mani gan neatturēja, skaļi lamājoties, iecelt mašīnā atlikušās, aizbraukt uz riepu kantori, sakostiem zobiem sagaidīt darba pabeigšanu, aizvest vasaras riepas uz garāžu un tās izdabūt ārā (par izcelšanu gan to vairs nevarēja nosaukt).
7dien no rīta, kamēr piecēlos, lai ietu pačurāt, trīsreiz nosvīdu un vienreiz apraudājos.
lai atbrauktu atpakaļ uz rīgu, no tēva paņēmu mega-ripas (bļin, viņš bija daudz mazāk stīvs un šķībs kā es), iekritu (ticiet, iekāpšana tā nebija) mašīnas beņķī un atbraucu. no beņķa.. izlīdu.
šodien nospļāvos, uz darbu neaizgāju (projektam baigi atbildīgs posms, bet es nevarēju iedomāties, kā gan iekāpt tramvajā bez raudāšanas, un kā sēdēt pie kopmpja stundām..), toties biju pie ģim.ārstes. un tiku pie.. špricēm!
ripas ir sūds, lai dzīvo šprices!
(to jums apgalvos katrs heroīnists, un tagad es arī)
es tagad varu atrast tādu pozu, kas man ir gandrīz ērta!
un šprices man būs arī rīt, un parīt, un vēl 4dien.
un 5dien jābrauc uz stokholmu. un es braukšu arī.
|
Novembris 10., 2011
13:18
aizvakar nopirku sakanbaltsarkano lentīti, sagriezu un piespraudu sev, un pārejās atdevu departamenta meičām, patriotisma celšanai. pagāja pusstunda, un kabinetā sāka iegriezties kolēģi-vaicātāji ar jautājumu - kur var dabūt tās lentītes ("mums teica, ka jums ir"). rezultātā maza apspriede, brauciens uz jelgavas ielu, darbnīca, ačumelije ručki, un tagad sagrieztas un sasprustas 450 gb lentītes (un šobrīd izdalītas interesentiem ir kādas 300).
unvēl. janujums ar to sarkanbaltsarkano lenti vajag, aizbrauciet gan uz tās fabrikas veikalu jelgavas ielā - tur ir visi iespējamie platumi un cenas atsķirība ir ļoti ievērojma (15mm lente galerija-centrs kumodē maksā 49 santīmi metrā, a tur - 29)
|
Novembris 8., 2011
09:14 - pēc rasbainieka
Mans pirmais telefons Philips TWIST (jums nevienam tāds nav bijis, esmu pilnīgi pārliecināta). 1998.gada rudens. Teksts vienā rindā, un vienīgais, ko varēja tam customise-ēt, bija tā svītriņa ap antenu.
|
Oktobris 19., 2011
17:21
nupat konstatēju, ka no darbiem, kas man sarakstīti plānotājā, atpalieku par aptuveni divām dienām.
rūgts ir tas brīdis, kad pārrakstu uz rītdienu visu neizdarīto (tikai izsaukuma zīmes vairojas).
|
10:28
Vakar darbā pateicu, ka eju mājās ārstēt savas mega-iesnas (tas bija 4os pēcpusdienā, ja), a pati aizgāju vingrot.
Pirmais treniņš kopā ar treneri kopš tā nelaimīgā kūleņa un citām lietām, un tagad režīmā saudzēt-muguru-kaklu-nelēkāt-neskriet.
Trenere bija man salikusi tādus saudzējošos vingrojumus, kuros es nejūtos kā pensionārs (un par nožēlu jāatzīst, ka fizioterapeites vingrojumi tādi bija) un labi jūt slodzi.
Un treniņš sanāca vienīgā stunda vakardien, kurā pārstāja tecēt tas sasodītais deguns.
Vienīgi.. es cerēju uz kādu muskuļsāpi šodien. A tā vietā, kad ceļos no krēsla, tikai nedaudz jūtu vienu dibena pusi. Kreiso :D
|
Oktobris 5., 2011
16:47
Kā uzzināju, ka man rīt jārunā simts cilvēku auditorijai (es biju domājusi, ka max 30), tā man uz zoda sāka augt mega-pumpa.
Sasodītais zakon podlasķi.
|
Augusts 26., 2011
13:57
Lai apskatītu VISU biržu, jāmaksā Ls 4.50.
Kāpēc vietējiem nav atlaides?
|
Augusts 22., 2011
16:23
7dienas pēcpusdienā aizbraucu uz lidostas stāvvietu savākt brāļa turbosābu. Tradicionāli jau.
Paņēmu atslēgas no sarga, aizgāju līdz mašīnai, un.. to nevarēju piedarbināt!
Pirmā doma man bija piezvanīt dārlingam: "Brauc atpakaļ un izglāb mani".
Izrādījās, ka man nav telefona līdzi.
(nopūta)
Aizgāju pie onkas sargbūdā, viņš bezmazvaj lauzīja rokas, ka nevar man palīdzēt, jo pats nav ne šoferis, ne mašīnas pazīst. Bet, protams, dod man zvanīt no sava telefona.
Te atklājas nākamā problēma. Dārlinga telefona numuram pavisam labi atceros tikai pirmo pusi, otrai pusei zinu ciparus, bet ne secību.
(nopūta)
Stāvvietas onka saka - nekas, zvani, kamēr sazvanīsi. Un aicina mani iekšā savā būdā, piedāvā čai vai kōfe (bez potancujem).
Un zinko? Trāpīju ar 7to mēģinājumu.
Kamēr gaidīju, sargs man visko izstāstīja, partoka viņa meita nākamnedēļ precas, un žeņihs viņam esot pat jaunas kurpes nopircis (lai gan sākumā teicis, ka pirks arī uzvalku, taču ne viņa to uzvalku vajag, ne tās kurpes arī), un vispār jau viņš tomēr ir bišku pret. Neskatoties uz citiem žeņiha trūkumiem, viņš turklāt vēl esot veģetārietis, un tas jau nu nav nekāds vīrietis, kas gaļu neēd. Un ka vispār kāpēc šitādā laikā jāprecas, kad naudasnav, un nav taču arī nekādi spiedīgi apstākļi (žests, kas zīmē vēderiņu), bet abi esot kā sadeguši, taisni tagad vajagot precēties. Un vēl saprastu meitu, nutur, baltā kleita n`stuff, bet savādāk...
Dārlings atbrauca man pakaļ, izpētīja turbosābu, vaina nav acīmredzama, atstājām mašīnu turpat, sarunājām blakus autoservisa večus, kas šodien tam uzmetīs aci. Izskatās, ka šie aci met joprojām, vēl nezvana un nestāsta, kasparvainu.
|
Augusts 17., 2011
15:14
Fizioterapeite, klausoties stāstā par manu kūleni, nevarēja noslēpt smaidu.
Un ieteica citreiz pieturēties pie vecumam atbilstošām nodarbēm (to es jums, frendlistes kūleņmetēji, saku - nav ko lielīties ar vecumam neatbilsošām nodarbēm, jojatā padomā, mūsu vecumā seksa traumas ir daudz mazāk embarassing).
Vispār ieteica pāris nedēļas staigāt ar kakla šinu/korseti (grrr).
Ja dresskods neļauj darbalaikā, tad kaut vai vakaros un brīvdienās.
Tā lūk.
|
Augusts 16., 2011
09:27
Kad pēdējo reiz metāt kūleņus?
Neatceraties?
Tad nemaz nemēģiniet!
Es pavisam nopietni. Nemēģiniet!
Mans mēģinājums vainagojās ar (sākumā) vienkārši stīvu kaklu.
Kas sākumā bija smieklīgi, tāpēc nemaz nedomāju mainīt treniņus un to intensitāti.
Un te - voila! Tagad staigāju kā fantomass vecajās franču filmās, turklāt tagad staigāju pa dakteriem, bļin.
Sēdēt pie datora tik sasodīti neērti, uz dienas beigām nāk virsū histērijas lēkmes. Ģimenes ārste ieteica slimības lapu, bet tas ir tik sasodīti neizdevīgi, ka es mocos.
Jo - gulēt arī ir sasodīti neērti.
Tātad.
Ja jums ir vairāk kā 10 gadi, nemetiet kūleņus.
|
Augusts 2., 2011
10:25
arvien biežāk pamanu, ka laikam tomēr esmu pieaugusi.
piemēram, kad sajutu gandarījumu, nolasot ķiršu koku (un tas pavisam savādāk kā tad, kad pielasa kādu iepriekš noteiktu tiplumu).
šitajās brīvdienās dauzījāmies ar vīrieša puiku un.. še tev, vēl viens pierādījums - vairs nemāku mest kūleņus.
dabūju stīvu kaklu.
(nopūta)
|
Jūlijs 27., 2011
10:36
No rīta tramvajā sastaptā draudzene sasmīdināja, stāstot, ka viņas 5 gadus vecā meita ir paziņojusi, ka grib sev skaistāku vārdu.
Turpmāk gribot saukties par Zani :D
|
Jūlijs 11., 2011
11:34
Vasara – tas tomēr ir tik sasodīti forši!
Šorīt, pirms deviņiem, ejot pāri strēlnieku laukumam, mani panāca lillā kreklā ģērbies jauneklis, kurš, ar apburbuļojošu franču akcentu man teica, ka gribētu „līv mai fōn nambēēēŗr”, jo „jū ārŗ rŗīlī bjūtīfull”. Atrunājoties ar bojfrenda esamību, teicu paldies-bet-nē. „Awwwww, aim sou sorŗrrī”, viņš atbildēja. Kas šitajā ir smieklīgi - mati man joprojām pēc nedēļas nogales, izmērcēti dažādās ūdenskrātuvēs, žuvuši saulē un vējā, šorīt knapi izķemmēti, tā kā vienu lēcu pazaudēju, ūdenī nirstot, tad uz deguna brilles, un potītes odu sakostas, a mugurā ērtākā vasaras kleita, kura tomēr nav pati seksīgākā.. a uz sejas es valkāju apziņu, ka vasara, tas ir tik sasolīti forši! :)
|
Jūlijs 8., 2011
10:41
Viendien, kautkad pēc Jāņiem, mīļais aizveda mani maksķerēt (jā, makšķerēt! jā, mani!). Nēnu, labi.. Mīļais makšķerēja, es zvinlēju laivā, sauļoju degungalu, mēģināju lasīt grāmatiņu (diezko neizdevās), pāris reizes izmetu spiningu (hāhahahahaha). Taču nevar arī noliegt faktu, ka pašrocīgi ar makšķeri izvilku divas zivis (pirmās mūžā! bija mazas, atlaidu atpakaļ ezerā).. Tāpēc tehniski es patiešām arī makšķerēju. Bet nejau par to. Vienubrīd, enkurs nomests kadi metri 40 no krasta, dzirdu - kautkur krastā spēlē akardeons. Garlaikojoties skatījos, kur skaņas avots. Cauri skrajiem piekrastes krūmiem redzu, ka akardeonu spēlē sieviete, vīrietis viņu fočē un filmē. Tad sieviete ar akardeonu noģērba jaciņu, fotosesija ar akardeonu turpinājās. Pēc tam viņi abi pavisam noģērbās un... un neko. Sieviete tikai ik pa brīdim spēlēja savu instrumentu, a vīrietis iekurināja ugunskuru. Un es tik pie sevis domāju - vai patiešām ir vēl kāds neseksīgāks mūzikas instruments par akardeonu?
|
Jūlijs 6., 2011
09:48
Šorīt tā pavisam klasiski aizgulējos. Pamodos, izslēdzu modinātāju (pēc četriem snooze) un aizmigu vēl uz pusotru stundu. Kuras laikā sapņoju TIK dzīvu sapni. Kurā, cita starpā, nositu sikspārni. Sikspārnis bija dzīvoklī, laidelējās un mani biedēja, pinās matos untā. Un tad es vilku smagus zābakus ar plānu to nosist. Patiesībā plāns bija - tā kā siskspārnis atpūtās, karājoties manā lampā, es to gribēju notriekt zemē, uzmest dvieli virsū un pēc tam to sabradāt. Cik atceros, man tas arī izdevās.
Atnāku uz darbu, stāstu kolēģēm, viņas ieinteresējas, ko gan sapņu tulks par to saka. Nu, un ko es te lasu... Sikspārnis - bēdas, nelaime, kāda katastrofa vai tuvinieka nāve, bezmiegs, arī rūpes (bļin, nahren es vispār skatījos); balts- nāves vēstnesis (fuuuuuuu...., tas bija pavisam melns); istabā- negaidīts ceļojums (o! jau labāk); to noķert- laime un gods (ja es to nositu, tas taču ietver arī noķeršanu, vai ne).
|
Jūlijs 1., 2011
13:22
Iedomājaties, 1dien gāju cauri tirgum, nenopirku zemenes ievārījumam (reāli noslinkoju, negribējās nest tos pāris kg), tikvien ķiršus, ko panašķēties. Zemenes maksāja vidēji Ls 1.50.
Šodien pusdienslaikā biju pēc zemenēm, un tās maksā 2arpus! Zemenes gandrīz beigušās! 1.jūlijā! Kenjūbelīvzis?
Ķirši gan maksāja tikpat, cik 1dien.
|
|
|