|
|
|
Jūnijs 15., 2012
11:20
Vakar gaidīju tramvaju, kad viens krievu onka pienāca man klāt teica, ka gribot mani iepazīstināt ar savu dēlu.
Es spurdzu, teicuka nēnē. Eh, vi zamužem, šis novelk, un es īsti nestrīdos.
Stāv man blakus un neiet prom, jo, esot izkāpis no tramvaja, kad ieraudzījis takuju ņevestu (mani, haha), un tagad jāgaida nākamais tramvajs. Un stāsta man par savu dēlu, kas gaužām kautrīgs esot, unka sievu nemeklē un mazbērnus netaisa, bet jau 32 gadi, un vispār jau meitenēm patīk tādi bojevije, nevis kautrīgie. Tāpēc laikam jāpalīdz. Es tur - aijdanu, ganjauka pats atradīs. Tad onka kādu brīdi mani diezgan nekaunīgi pēta (ik pa brīdim uzmezdams aci dekoltāžai) un vaicā, cik man gadi - viņam es vaarot teikt, jo nekāds žeņihs jau neesot. Es atbildu, ka tieštikpat, cik viņa dēlam. Oho, viņš saka - neesot domājis, ka man vairāk par 25 vai 27.
Un tad viņš man vēl paspēja izstāstīt par saviem diviem draugiem no armijas, kas esot jaunību noplenderējuši un tik pēc 40 apprecējušies ar babuļām, un tagad bez bērniem, cik briesmīgi.
Un tad (kāda laime) nāca viņa tramvajs, onka man novēlēja sčastje, un prom bija.
|
Maijs 21., 2012
11:38
vakar iebridu basām kājām lielupē un sajutos (pilnīggodīg) absolūti laimīgs.
un visur zied mežazemenes.
|
Maijs 17., 2012
Maijs 16., 2012
13:34
Vecrīgā jauni kropļi.
Sākoties tūraisma sezonai, cilvēki aktīvāk sāk strādāt. Čigāni, ne vietējie.
Jauni, spēcīgi vīrieši iekrampējušies kruķos, krata galvas, velk kājas, stostīgi ko saka un stiepj sīknaudas dozīti manā virzienā.
Jā, es neesmu diezko iecietīga. Jo šādus "jaunos kropļus" es šodien pusdienslaikā redzēju 3 gabalus!
Trešajam pat iepētīju apavus - vai pēdas kroplā vilkšana nav nodeldējusi krosenes purngalu. Nav.
|
Aprīlis 27., 2012
13:27
Manas vakardienas īsziņas Dārlingam saņēma kāds cits (haha, sūtīju no lmt lapas).
Es domāju, kāds dabūja krampjus no smiekliem, jo bija diezgan (khem) persōnīgi :)
UPD: vienreiz man no sveša numura pienāca īsziņa, lai izņemot bērnu no dārziņa, jo sūtītājs netiekot. tad patiešām bija jāraksta atpakaļ.
|
Aprīlis 24., 2012
10:01 - autopilots
Man ir veļasmašīna ar gļuku, ka atsevišķām programmām centrifūga (centrafūfa? e?) jāieslēdz manuāli. Visbiežāk lietojamajām programmām, protams.
Vakarvakarā pārvelkos mājās, ielieku mazgāties veļu.
Ielieku seriālu, aizmiegu.
Pamostos pēc 12iem, neatverot acis, aizstreipuļoju uz vannasistabu, ieslēdzu centr-totur, ko minēju iepriekš.
Ielienu gultā pagaidīt tās minūtes, ieslēdzu seriālu un.. iemiegu.
Pamostos pus4os, izvāžu žāvējamo tarataiku (kas ir sasodīti grūti, ja never vaļā acis), pārmetu veļas gabalus no mašīnas uz žāvējamo tarataiku.
Un aizmiegu.
Šorīt brīnos, ka visā šajā padarīšanā, izmazgātās zeķubikses esmu uzlikusi uz trubas žāvēties un tās ir gandrīz sausas!
|
Aprīlis 10., 2012
10:21
lieldienās... nopirku velo!
tagad dzīvoklī vēl mazāk vietas kā līdz šim. un biš sāpīgs dibens (bet tas vismaz pāries).
|
10:08
|
Marts 15., 2012
14:00
nuvot, kad tie 4 mēneši ir garām, tad liekas, ka nemaz TIK ilgi nebija.
kāda laime (kāds miers), mans dārlings ir mājās.
|
Marts 12., 2012
20:37
nuvot, zinkā es pēdējās brīvdienas pavadīju?
nekā. gulēju un noskatījos visu, kas uztaisīts the walking dead.
bet lūk ko es nesaprotu par šitie zombijiem.. moš kāds zombij-zinātājs man varētu paskaidrot. citādi man ticamības sajūta laupīta, ka pēc veselas zombiju sezonas noskatīšanās guļu kā zīdainis..
zombiji tātad beigti, bet pamata funkcijām gan (nutur, ēst un pārvietoties). tā kā beigti, visai bojāti - gan skats, gan (khem) faktūra. Jā, tieši faktūra, jo viņiem tur rokas trūkst nost un paši plīst uz pusēm, ja ūdenī turēti.. nujā, un muskuļiem tātad nekāda tonusa, tāpēc staigā tie visai lempīgi. bet vot kas man ar šito nelīmējas kopā - kā tāds radījums, kas knapi kopā turas, var sagrauzt cilvēku un plēst tam pušu vēderu? m?
vampīru seriāliem gan ticamības moments arī nutā.. kad fejas nāk klāt un kastikvēlne. bet nu tā padarīšana vismaz bišku glītāka.
|
Februāris 27., 2012
14:05
bļe, atkal sakliedzu uz klientu.
pat ne sakliedzu. tikai bišku pacēlu balsi un nometu klausuli.
patiesībā es to spēcīgi ietriecu aparatā, taču klients jau to neredzēja.
klients ar īpašu pazīmi "nepatīkams". apsveru, lai nelabot piezīmi uz "ārkārtīgi nepatīkams".
jāpasūdzās priekšniecībai pirms klients paspējis pasūdzēties par mani. bļe.
neciešu klientus.
|
Februāris 14., 2012
14:26
Nupat ar kolēģēm sākām gvelzt par aktuālo – proti, referendumu. Un viena no viņām saka, ka viņa tomēr gribētu zināt to krievu viedokli, kas integrējušies, pilsonību dabūjuši untā. Vai tie balsos par vai pret. Manā paziņu lokā ir tikai viena tāda integrējusies persona. Kas vidusskolu mācījusies latviešu skolā, latviski runā labāk par jebkuru čangali, tagad arī ar latvisku uzvārdu. Tik tautība pasē cita, un vārds krievisks. Piezvanīju viņai un saku – khem, man te socioloģisks pētījums integrētajiem (haha) - referendumā par vai pret? Promska pret! Viņa saka – jā, esot ar savu mammu par to vairakkārt sastrīdējušās, jo mamma (nedaintegrējusies) nevar un nevar pieņemt to, ka šī valsts nav PSRS. Un viņa uzskata par savu svētu pienākumu savas mammas balsi neitralizēt ar savējo.
Viņa stāsta, ka ved bērnu uz kādām nodarbībām, kur esot arī viens nēģerpuika, un mamma, kura viņu tur ved, ir pavisam melna. Un, lieki piebilst, runā latviski bez akcenta. Viņa man saka: „Tad es iedomājos – kāpēc viens cilvēks, kurš pavisam nesen sēdēja palmā, var iemācīties valodu, a vovans no purčika, kas visu mūžu te dzīvojis, nevar? Lai viņi velkas uz savu Krieviju un auklē savu vareno valodu un kultūru tur.”
Tikai.. Skaidrs jau, ka uz katru tādu integrētu krievu ir divi PSRS laika krievu un viens vovans no purčika.
|
09:48
Šorīt tramvaja pieturā trīs vidusskolnieki (divas meičas un puika) sprieda par Valentīndienu.
Meitenes teica, ka vakarā jāskatās Titāniks.
Puisis, ar viszinošu pārliecību (kāda vien var būt 16 gadu vecumā) vīzdegunīgi teica, ka vispār jau Titāniks nav nemaz TIK romantiska filma. Ka varbūt tā arī bija, kad filma tika uzņemta, taču tagad tas romatikas līmenis esot standarts visām filmām.
Viena meitene atteica, ka viņai labāk par Titāniku patīkot Piezīmju grāmata, jo tur viņi abi beigās nomirst.
|
Februāris 13., 2012
15:56
vēl es aizmirsu pastāstīt, ka vakar braucu no v-pils uz mājām, un pa ceļam bija 2 policijas ekipāžas un 5 fotoradari (3 no tiem - rīgā).
brāļa radardetektors neķer fotoradarus (līdzarto paredzu, ka būs apgreids), bet ar palielinātu ātrumu varēja pieķert tikai viens no tiem - bija biš pāri 60. bet, kad izkāpu no mašīnas, konstatēju, ka, ja vien fotoradariem nav iebūvēta rentgena, tad numuru viņiem tāpat nesalasīt - tā ir, kad 100 km pretī snieg sniegs.
|
15:33
|
Februāris 2., 2012
14:06
varētu komūnā acs ierakstīt divas lietas, ko redzēju pusdienlaikā:
- pie pusdienu galda saskaņas centra deputāti (draiski spiegdami) mētājās ar kapučīno piena putām tā, ka visi smalkie uzvalciņi notašķīti.
- jūzeris nulle staigā bez cepures. viss skaidrs, atsaldēts.
pilnīgi nopietni.
|
10:47
Nostājos pie palodzes, aizvēru acis un sajutos mazliet laimīga - zem palodzes raditors sildīja manas kājas, bet virs - saulīte blieza pa riktīgo.
|
Janvāris 26., 2012
12:42
|
Janvāris 12., 2012
12:05 - Black Cat Auditions In Hollywood, 1961
|
Decembris 27., 2011
21:46
starpcitu, ja par šo, tad tam galugalā bija atrisinājums.
pēc tam, kad biju nomierinājusies, vēlreiz viņai pazvanīju, bet viņa jau atkal necēla klausuli. uzrakstīju sms, kurā izteicu nožēlu, ka viņas iekļautajā pusstundā netieku. bet uzsvēru, ka mans mērķis ir tikai atdot puikam dāvanu. aijnu, untadvēl pāris aizvainotas frāzes, pāris minējumi par viņas veselo saprātu, pāris sašutuma pilnas atbildes no viņas puses, ka patiesībā viss ir savādāk. konstruktīvs piedāvājums no manas puses, un galgalā puika tika pie dāvanas vēl pirms z-svētkiem.
kad viņa ir aci pret aci ar mani, viņa ir laipnības kalngals, un viss ir vislabākajā kārtībā. bļe.
bet kad viņa paskaidro savam bijušajam vīram, kāpēc neceļ manus zvanus, tad saka, ka esmu viņai pilnīgi svešs cilvēks, tāpēc viņa ij nedomā uz maniem zvaniem atbildēt arī turpmāk.
bļe, nulabi. es atradīšu īsto brīdi, kad viņai šito atgādināt.
|
|
|
