|
Aprīlis 28., 2005
11:27 Viena no visellīgākajām sajūtām ir tā, kad irst zeķe. Vaj zeķbixe, jājums tīk labāk. Proti – pati sajūta ir brīnišķa, tāckā viegls pieskāriens. Žēltikaj ka to sajūtu parasti aizēno saistītās praktiskās raizes – vajmanu-vajmanu! sašūt-salīmēt-kur-dabūt-jaunas-kur-tās-pārvilkt. phe.
|
Comments:
mani visvairāk fascinē tā salīmēšana :) vai ar nagu laku vai ko, pielīmē pie kājas, izstās briesmīgi, bet nē - jalīmē :)))
kādreizjau sanāk tīri gaumīgi pielīmēt pie kājas - artādiem maziem spožumiņiem. unta partiem brīnīties, mazgājoties :)
ta ka pielīmē, tad pēc tam tā zeķbikse japlēš nost no kājas :) un kad kaukas ir salīmēts šitā, tad sejas izteiksme tāda nobažījusies - ka tik kāds nepamana-ai kā man tā gadījās...:) jā, forši
abet kad tīkliņzeķes plīst, tad vispār! (žesta nau) sajūta burrrrvīga, untās ar salīmēt nekādi nevar :)
kas ta tur, tīkliņzeķēm viens caurums vairāk vai mazāk...
ojnē. sanāk viena svītra ar lielākiem caurumiem :)
vienkārši vajag ļauties brīdim, tā praktiskā pieeja sabojā pašu labāko :)
paldieska neizliecies, ka saproti, ko runā! :)
tagad, proms pārgāja jebkāda vēlēšanās (nopūta) |
|
|
Sviesta Ciba |