Nea, šorīt nebij sniega sajūtas. Šon bij tikaj pavisam viegla sala sajūta.

Un soļi uz celiņa skanēja „skrap” nevis „gurkt”.

Tikaj šorīt izlasīju:

„Sniga līdz pat vakaram, visas ganības apsniga baltas. Kad vakara tumsa sāka ietīt apkārtni, sniegs mitējās, un atkal kā migla nolaidās dziļš klusums. Klusums, ko es nekādi nespēju padzīt. Es uzliku atskaņotāju automātiskajā atkārtošanas režīmā un divdesmit reizes pēc kārtas noklausījos White Christmas.”