|
Oktobris 15., 2004
15:06 Pārcilājot mapes uz skapjaugšas, acis piebira putekļiem. Kautkāc puteklis iebira starp lēcu un aci, untānu es stāvēju un raudāju. Ar vienu aci raudāju. Garām nāca kolēģis un, neko nesakot (un nesaprotot), noglāstīja man plecu. Caur vienas acs asarām iesmējos.
|
Comments:
kaut visi taa biezhaak piekaaptu :)
nja, un pilnīgā nesapratnē dalītos ar maigumu :D
nevis "pilniigaa neizpratnee", bet "pilniigi nesavtiigi daliitos " :))))) |
|
|
Sviesta Ciba |