Vīpsnas Kakts - 14. Februāris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 14., 2005


15:53 - Sveika poliklīnika!

Nekad neesmu varējusi saprast vienu lietu – kāpēc tantes publiskās iestādēs, kur mēteļus actāj garderōbē, patur galvās savas cepures. Šon parto domāju, kad rindā sēdēju, un vienīgajs lōģiskais izskaidrojums varētubūt taska zem cepures frizūra saspiežas, un tad tantēm tik ļoti neērti par saspiestību uz savas galvas, ka labāk jau staigā cepurē. Vaj arī – vart kādreiz, kad vairāk staigāja kažokādas cepurēs (es aceros, manaj mātei ar bij milzīga lapsādas cepure, viņa stāstīja, ka zem tās neko nedzird), tās tika uzskatīta par vērtīgiem axesuāriem, tik vērtīgiem, ka, lai izvairītos no nosperšanas riska, tos labāk turēt uz galvas.

Unvēl es novērojuka tantes ar cepurēm galvā poliklīnikās ir divu veidu. Vienas prasa „Kurš pēdējais uz četrdesmit pirmo?”. Un otras, kuras min dahhtera uzvārdu. Estā padomāju – man labāk patīk/ mazāk nepatīk iet pie konkrēta dahhtera, ar seju, uzvārdu, aukstām rokām un personas kōdu, nevis uz kaut kādu mistisku kabinetu. A vart citām tantēm pofig.


Mūzika: Elliot Goldenthal - La Llorona

(2 izteicās | m?)

16:10
Ā. Es tomēr noņēmu vainadziņu no durvīm. Vakardien. Un ar miiilzu atlaidi nopirku fejnos z-svētku bunbuļus, kas iztās tākā būtu gaidījuši jau no Ulmaņlaikiem, lai šamos nopērku. Iepakoju grozā, lai gaida pavasari, pēctam jāņus, pēctam rudeni un pēctam decembra vidu, kad tix izvilkti sveču gaismā un pienācīgi apbrīnoti.

Tagadkad nāxiet ciemos, acerieties, ka pareizās durvis irtās sarkanās Nr.53, nevis tās, kurām vainax virsū.

(m?)

21:19
votkad palicis mājās telefōns, po zokonu podlasti visiem ir jāzvana.
unre - actāj mājās telefōnu, a pie vakara apskatīšanas konstatē - hmm, neviena zvana, viena pate īsziņa, untāpate šķietka nomaldījusies.
vienas vienīgas vilšanās.

(m?)

21:30
sasodīc.

(20 izteicās | m?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba