|
Februāris 12., 2008
15:13 Ziniet, es visu bērnību nodzīvoju V-pils 9stāvenēs. Tā ir pilsētas mala, kāds puskilometrs no kapsētas. Starp 9stāvenēm un kapiem bija tikai viena māja - veca, drūma, ar aizaugušu apkārtni (par dārzu nenosauksi). Vienīgā māja uz Aizsaules ielas. Mājā dzīvoja vecenīte. Ne es to vecenīti kādreiz tuvumā biju redzējusi, apskatījusi, kurnuvēl runājusi, bet manas sētas bērniem (arī man) tāpat bija skaidrs, ka viņa ir ragana. Nu kurš gan cits dzīvotu Tādā Mājā? Vecenīte nomira, māju izdemolēja un nojauca. Es laikam biju par mazu un/vai par bailīgu, lai tur tuvumā vispār ietu, bet mans brāls ar draugiem drupas bija izšurījuši, un no turienes atnesa pāris grāmatas. Parastas 60tajos-70tajos drukātas grāmatas, nekādi tur melnas ādas vāki un vecā druka. Bet tikuntā es tās grāmatas ņēmu rokā ar milzu bailēm un bijību. Līdz šim brīdim atceros, kā tās grāmatas oda. Pēc mitruma, koka puves, sirdszālēm un bišku kaķu čurām.
|
Comments:
manā pagalmā dzīvoja sirms vecis, garu sirmu bārdu, un es domāju, ka tas ir dieviņš
Esmu pamanījusi to Aizsaules ielu - iedomājos, ja tur dzīvotu, man neviens droši vien vēstules nerakstītu.
man liekas, ka uz Aizsaules ielas vēl ir tikai vecā kapliča....
nu neko sev ielai nosaukums
rīgā pie brāļu kapiem arī tāda ir
v-pilī tās sākums ir no saules ielas. vai arī beigas, nevar saprast. |
|
|
Sviesta Ciba |