Hehē. Esmu piedzīvojis arī līdzīgus gadījumus, ar to vien atšķirību, ka pirmajā gadījumā katastrofa tika novērsta tādu "laimīgu" apstākļu sakrtitības dēļ, ka es gandrīz sēdēju uz poda tanī brīdī, kad šļauka uz bačoku notrūka abos galos ar intervālu 15 sekundes. Bija uzmundrinošā duša. Otrajā gadījumā augšējā kaimiņiene appludināja manus vecākus. Tur bija nedaudz skarbāk, jo šļauka notrūka tad, kad kaimiņiene jau labu laiciņu ir bijusi darbā.

(Reply to this) (Thread)

nuja. šitajā visā ir krietni vairāk "labikane.." nekā skādes. jo, ja es nebūtu bijuse mājās vajarī tā šļauka būtu plīsusi stundiņas 4as vēlāk, skāde būtu daaaaauc lielāka.

(Reply to this) (Parent)