a es solārijā meditēju uz jūru. Tā - skatos no augšas uz savām kājām, kas skrien gan jūru. Un tikai dzirdami šļaksti klusi, zinkā ir agrās rīta stundās, kad ir mierīga pavisam jūra, un tikai daži mazi vilnīsi ņirbinās gar pašu malu. Un es skrienu, neviena nav, tukšs, un ir akmentiņi zem pēdām, un vēss, bet saule silda.. tā apmēram.

(Reply to this)