|
[18 Mar 2025|03:20pm] |
Nedēļa Ņujorkā bija skaists un intensīvs mirklis, kurā, lai cik tas nebūtu dīvaini, jutos bezgalīgi tālu prom no trampa un putina. Brauciens bija dzimšanas dienas dāvana Marei, ieplānots jau pagājušajā jūlijā, kad pasaule vēl daudz maz turējās kopā. Pirms izbraukšanas, protams, bija sajūta, ka dodamies pretī ļaunumam. Bet Ņujorkā ritēja dzīve parastā - cilvēki smaida, iepērkas, iet uz izstādēm un izrādēm, brauc metro, pīpē zāli, sēž kafejnīcās. Tieši tāpat kā Maskavā 2014. gadā, kad tur biju pēdējo reizi. Katru dienu ar Mari nostaigājām gandrīz 20 km, starp botāniskā dārza brīnumiem, Dabas zinātņu muzeju, divām izrādēm, dienu pie okeāna, Purima svētkiem Viljamsburgā, Momu, Imhofas "Doom day", Hamiltonu un daudz ko citu, pieredzējām vienu mazu mazu protestiņu transpersonu aizstāvībai, nogājām gar Kolumbijas universitāti - tur visapkārt policija un pārbaudes, dzirdējām par protestu Trampa tornī saistībā ar apcietināto studentu un vēl kādu protesta gājienu, bet tas tad arī viss, kas liecināja par politisko realitāti. Ziņu lasīšanai laika nepietika un tas pamatīgi uzlaboja pašsajūtu. Tagad atgriežoties, atkal iekrītu bēdās. Viss mans sociālais burbulis liecina par to, cik ļoti mēs neesam gatavi aizstāvēt sevi un brīvību, cik ļoti demokrātija zaudē rupja un nekaunīga spēka priekšā. Pasaulē vienkārši kāds izslēdzis gaismu un mēs nezinām, kā to ieslēgt atpakaļ. Bijām brīnišķīgā izstādē - Luna Luna. Forgotten fantasy. Iegūglējiet gan. Trausla liecība par zudušo laiku, kad māksla rotaļājās un piedāvāja telpu atvērtībai, priekam un mīlestībai. Bērns teica, ka ja paradīze pastāvētu, viņa gribētu, lai tā izskatās tieši tā. Vēl tā droši vien izskatījās Murmuļa, kas mīlēja klusumu, būvētais atrakciju parks. Tikai te klusuma vietā skanēja Filips Glāss. Karuseļi griezās un tajos neviens nesēdēja.
Īsi par Luna Luna vēsturi un izstādi Ņujorkā https://lunaluna.com
|
|